Nē. Salīdzinot senos rokrakstus, var redzēt, ka Bībeles teksts kopumā ir palicis nemainīgs, kaut arī vairākus gadu tūkstošus tas tika atkal un atkal pārrakstīts uz neizturīgiem materiāliem.

 Ir atrasti tūkstošiem senu Bībeles rokrakstu, un starp dažiem rokrakstiem ir konstatētas zināmas teksta atšķirības, kas liecina, ka pārrakstīšanas laikā ir iezagušās kļūdas. Lielākā daļa no tām ir nenozīmīgas un nemaina teksta jēgu. Bet zinātnieki ir atklājuši arī vairākas būtiskas nesakritības, no kurām dažas, šķiet, jau sen apzināti ir ieviestas ar mērķi mainīt Bībeles tekstu. Lūk, divi piemēri.

1.    Dažos senākos Bībeles tulkojumos 1. Jāņa 5:7 ir iekļauti vārdi: ”debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens”. Bet, kā liecina uzticami manuskripti, Bībeles oriģināltekstā šo vārdu nebija. Tie ir pievienoti vēlāk. a Tāpēc uzticamos mūsdienu tulkojumos minētie vārdi no Bībeles ir izņemti.

2.    Senajos Bībeles rokrakstos Dieva personvārds ir lietots tūkstošiem reižu. Taču daudzi Bībeles tulkotāji to ir aizstājuši ar tādiem tituliem kā ”Kungs” un ”Dievs”.

 Līdz šim ir atrasts tik daudz rokrakstu, ka konstatēt kļūdas ir vieglāk nekā jebkad iepriekš. b Ko var secināt par Bībeles precizitāti, ja salīdzina šos rokrakstus?

•   Hebraists Viljams Grīns, runādams par Ebreju rakstiem (”Veco Derību”), atzina: ”Droši var teikt, ka nav neviena cita senatnes rakstu pieminekļa, kura teksts būtu saglabājies tikpat nesagrozīts.”

•   Bībeles zinātnieks Frederiks Brūss par Grieķu rakstiem (”Jauno Derību”) rakstīja: ”Jaunās Derības autentiskuma pierādījumu ir nesalīdzināmi vairāk nekā daudziem antīkās pasaules autoru darbiem, kuru autentiskumu nevienam pat prātā nenāk apstrīdēt.”

•   Sers Frederiks Kenjons, autoritatīvs Bībeles rokrakstu speciālists, norādīja, ka, ”paņēmis Bībeli, kristietis var būt pilnīgi drošs, ka viņš tur rokās patiesos Dieva vārdus, kas cauri gadsimtiem ir nodoti no paaudzes paaudzē bez būtiskām izmaiņām.”

•   Gan ebreji, gan kristieši, kas pārrakstīja Bībeli, ir saglabājuši tās teksta daļas, kur runāts par nopietniem grēkiem, ko izdarījuši Dieva kalpi. c (4. Mozus 20:12; 2. Samuēla 11:2—4; Galatiešiem 2:11—14.) Tāpat viņi tekstā ir saglabājuši vietas, kurās ebreju tauta ir nosodīta par nepaklausību un ir atmaskotas cilvēku izdomātas mācības. (Hozejas 4:2; Maleahija 2:8, 9; Mateja 23:8, 9; 1. Jāņa 5:21.) Precīzi pārrakstot šādus tekstus, šie pārrakstītāji pierādīja savu uzticamību un apliecināja dziļu cieņu pret Dieva Svētajiem Rakstiem.

•   Ja Dievs ir gādājis, lai Bībele tiktu uzrakstīta, vai nav saprātīgi uzskatīt, ka viņš ir parūpējies arī par to, lai tās teksts tiktu precīzi saglabāts? d (Jesajas 40:8; 1. Pētera 1:24, 25.) Viņš taču vēlējās, lai Bībele nāktu par labu ne tikai cilvēkiem, kas dzīvoja senatnē, bet arī mums. (1. Korintiešiem 10:11.) Kā teikts pašā Bībelē, ”viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts tādēļ, lai mēs no tā mācītos un, smeldamies no Rakstiem izturību un mierinājumu, iegūtu cerību”. (Romiešiem 15:4.)

•   Jēzus un viņa sekotāji lasīja un citēja Ebreju Rakstus no viņu laikā pieejamiem rokrakstiem, nekad neapšaubīdami šo seno tekstu precizitāti. (Lūkas 4:16—21; Apustuļu darbi 17:1—3.)