Es uzaugu Amerikas Savienotajās Valstīs, Ohaio štata pilsētā Kolumbusā. 1985. gadā, kad man bija desmit gadu, manā skolā sāka mācīties bērni no Kambodžas. Viens no kambodžiešu zēniem, kas angliski zināja tikai dažus vārdus, ar zīmējumu palīdzību man centās pastāstīt par dzimtenē pieredzētajām šausmām: spīdzināšanu, slepkavībām un to, kā cilvēki bēga no valsts, lai glābtu dzīvību. Vakaros es raudāju, domājot par šiem bērniem. Es viņiem vēlējos pastāstīt par gaidāmo paradīzi un cerību uz augšāmcelšanu, bet viņi nesaprata angļu valodu. Kaut arī es vēl biju tikai mazs zēns, es nolēmu mācīties khmeru valodu, lai saviem skolasbiedriem varētu pastāstīt par Jehovu. Toreiz es pat nenojautu, kā šis lēmums ietekmēs manu nākotni.

Mācīties khmeru valodu nebija viegli. Divas reizes es biju gatavs padoties, bet Jehova ar manu vecāku starpniecību mani uzmundrināja. Laikam ritot, skolotāji un skolasbiedri mani mudināja domāt par to, kā veidot labu karjeru, taču es vēlējos kļūt par pionieri un vidusskolā izraudzījos tādus priekšmetus, kas man palīdzētu atrast pusslodzes darbu un īstenot savu mērķi. Pēc stundām es mēdzu sludināt kopā ar pionieriem. Tāpat es palīdzēju skolēniem, kas mācījās angļu valodu, un tas man nāca par labu vēlāk dzīvē.

Kad man bija 16 gadi, es uzzināju, ka Kalifornijas štata pilsētā Longbīčā ir Jehovas liecinieku khmeru valodas grupa. Es aizbraucu uz turieni un iemācījos lasīt khmeru valodā. Uzreiz pēc skolas beigšanas es kļuvu par pionieri un sludināju kambodžiešiem, kas dzīvoja manā apkārtnē. 18 gadu vecumā es sāku apsvērt domu par pārcelšanos uz Kambodžu. Tā joprojām bija bīstama vieta, bet es zināju, ka tikai nedaudzi no desmit miljoniem Kambodžas iedzīvotāju ir dzirdējuši labo vēsti par valstību. Tajā laikā visā Kambodžā bija tikai viena draudze, kurā bija 13 sludinātāji. Pirmo reizi šajā valstī es ierados, kad man bija 19 gadi. Pēc diviem gadiem es izlēmu apmesties tajā uz dzīvi. Es atradu pusslodzes darbu, kas man ļāva sevi uzturēt, — es mācīju angļu valodu un tulkoju. Ar laiku es atradu sievu, kurai bija tādi paši mērķi dzīvē kā man, un kopā mēs esam palīdzējuši daudziem Kambodžas iedzīvotājiem kļūt par Jehovas kalpiem.

Jehova man ir devis to, pēc kā ilgojās mana sirds. (Ps. 37:4.) Kristus mācekļu gatavošana ir vislabākais darbs, kāds vien ir iespējams. 16 gadu laikā, ko esmu pavadījis Kambodžā, mazā Jehovas kalpu grupiņa, kurā bija 13 sludinātāji, ir izaugusi par 12 draudzēm un 4 grupām! (Pastāstījis Džeisons Blekvels.)