Iet uz pamatdaļu

Kāpēc Jehovas liecinieki nesvin noteiktus svētkus?

Kāpēc Jehovas liecinieki nesvin noteiktus svētkus?

 Kā Jehovas liecinieki izlemj, vai svinēt kādus svētkus vai ne?

 Pirms lēmuma pieņemšanas Jehovas liecinieki izpēta, kas teikts Bībelē. Ja svētki ir klajā pretrunā ar Bībeles principiem, Jehovas liecinieki tajos nepiedalās. Par citiem svētkiem katrs Jehovas liecinieks pieņem personisku lēmumu, ”cenšoties saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā”. (Apustuļu darbi 24:16.)

 Tālāk ir lasāmi daži jautājumi, kurus Jehovas liecinieki apsver, pirms pieņem lēmumu, kurus svētkus svinēt un kurus ne. a

  •   Vai svētki ir saistīti ar nebībeliskām mācībām un priekšstatiem?

     Bībeles princips: ””Izejiet no viņu vidus un nošķirieties,” saka Jehova, ”un nepieskarieties nekam netīram.”” (2. Korintiešiem 6:15—17.)

     Lai pilnībā nošķirtos no mācībām, kas garīgā ziņā ir netīras, proti, no mācībām, kas ir pretrunā ar Bībelē teikto, Jehovas liecinieki nesvin svētkus, kuriem ir raksturīgas kādas no tālāk minētajām iezīmēm.

     Svētki, kuru izcelsme ir saistīta ar citu dievu pielūgsmi. Jēzus teica: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu, un kalpo vienīgi viņam.” (Mateja 4:10.) Jehovas liecinieki paklausa šim norādījumam, tāpēc viņi nesvin Ziemassvētkus, Lieldienas un Maija svētkus b, jo šo svētku izcelsme sakņojas citu dievu, nevis Jehovas pielūgsmē. Tāpat viņi nepiedalās tālāk minētajos svētkos.

    •  Kvanza. Svētku nosaukums ”ir cēlies no vārdiem matunda ja kvanza, kas svahili valodā nozīmē ”pirmie augļi”, un tas liecina, ka šie svētki sakņojas pirmajos ražas svētkos, kas pieminēti Āfrikas vēsturē”. (Encyclopedia of Black Studies.) Kaut arī daži uzskata, ka Kvanza nav reliģiski svētki, Āfrikas reliģiju enciklopēdijā Encyclopedia of African Religion tie ir salīdzināti ar afrikāņu svētkiem, kura laikā ražas pirmais ievākums ”tiek ziedots dievībām un senčiem, lai tiem pateiktos”. Šajā enciklopēdijā piebilsts: ”Kvanzas svētkos, ko svin afroamerikāņi, izpaužas tas pats gars — vēlme apliecināt mirušajiem senčiem pateicību par viņu dāvātajām svētībām.”

      Kvanza

    •  Rudens vidus svētki. Tie ir ”svētki par godu mēness dievietei”. (Holidays, Festivals, and Celebrations of the World Dictionary.) Šajos svētkos ”visas ģimenes sievietes zemojas.. mēness dievietes priekšā”. (Religions of the World — A Comprehensive Encyclopedia of Beliefs and Practices.)

    •  Novrūzs. ”Šo svētku saknes iesniedzas zoroastrismā — tā bija viena no svētākajām dienām senajā zoroastrisma kalendārā. [..] Saskaņā ar zoroastriešu tradīciju, Novrūza dienas pusdienlaikā ar svinībām tika sagaidīts atgriežamies dienasvidus gars, saukts par Rapitvinu, kuru, kā tika uzskatīts, gada aukstajos mēnešos ziemas gars bija iedzinis pazemē.” (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija.)

    •  Šab-e Jalda (Jaldā nakts). Šie ziemas saulgriežu svētki ”nepārprotami ir saistīti ar [gaismas dieva] Mitras kultu”, teikts grāmatā Sufism in the Secret History of Persia (Sūfisms Persijas apslēptajā vēsturē). Ir izteikts arī pieņēmums, ka šie svētki varētu būt saistīti ar romiešu un grieķu saules dievu pielūgsmi. c

    •  Pateicības diena. Tāpat kā Kvanza, šie svētki sakņojas senajos ražas svētkos, kuros tika godinātas dažādas dievības. Ar laiku ”kristīgā baznīca pārņēma šīs senās tautu tradīcijas”. (A Great and Godly Adventure — The Pilgrims and the Myth of the First Thanksgiving.)

     Svētki, kas saistīti ar māņticību un ticību veiksmei. Bībelē teikts, ka tie, kas ”klāj galdu laimes dievam”, ir ”atstājuši Jehovu”. (Jesajas 65:11.) Tāpēc Jehovas liecinieki nesvin tālāk minētos svētkus.

    •  Jāņi. Seni vasaras saulgriežu svētki. Mitoloģijas enciklopēdijā teikts: ”J[āņu] norisē vērojami trīs galvenie darbību virzieni: zāļu un ziedu vākšana un vainagu vīšana, pušķošanās, kas saistīta ar ticību to maģ[iskajai] ārstniec[ības] spējai; ugunskuru un Jāņuguns dedzināšana, kas balstās uz ticību uguns sevišķajai spējai šķīstīt un veicināt auglību; ticība ūdens un arī rasas dziedniec[iskajam] spēkam un tanīs sakņotās izdarības.”

    •  Lunārais Jaunais gads (Austrumu Jaunais gads, ķīniešu Jaunais gads, korejiešu Jaunais gads). Kādā ķīniešu svētkiem veltītā grāmatā teikts: ”Šajā laikā galvenais, kas rūp tuviniekiem un draugiem, ir nodrošināt veiksmi, izrādīt cieņu dieviem un gariem un novēlēt citiem, lai tiem jaunajā gadā viss izdotos.” (Mooncakes and Hungry Ghosts — Festivals of China.) Arī korejieši Jauno gadu svin līdzīgi. Šo svētku laikā cilvēki ”pielūdz mirušos senčus, veic rituālus, lai atbaidītu ļaunos garus un piesaistītu veiksmi jaunajā gadā, kā arī zīlē, ko viņiem nesīs jaunais gads”. (Encyclopedia of New Year’s Holidays Worldwide.)

      Ķīniešu Jaunais gads

     Svētki, kas sakņojas ticībā dvēseles nemirstībai. Bībelē ir skaidri teikts, ka dvēsele ir mirstīga. (Ecehiēla 18:4.) Tāpēc Jehovas liecinieki nesvin tālāk minētos svētkus, kuru pamatā ir ticība dvēseles nemirstībai.

    •  Visu dvēseļu diena (Mirušo piemiņas diena). Saskaņā ar katoļu enciklopēdiju New Catholic Encyclopedia, tā ir diena, kad tiek ”pieminēti visi mirušie”. Minētajā enciklopēdijā sacīts: ”Viduslaikos daudzi ticēja, ka šajā dienā mirušo dvēseles, kas atrodas šķīstītavā, var parādīties spoku, raganu, krupju un tamlīdzīgu būtņu izskatā tiem, kas viņiem dzīves laikā nodarījuši pārestību.”

    •  Cjinmina svētki un Izsalkušo spoku svētki. Abi šie svētki tiek rīkoti par godu mirušajiem senčiem. Kā rakstīts kādā pasaules tautu svētku tradīcijām veltītā grāmatā, svinot Cjinmina svētkus, cilvēki ”dedzina ēdienus, dzērienus un neīstu papīra naudu, lai mirušie neciestu badu, slāpes un naudas trūkumu”. Šajā grāmatā arī sacīts: ”[Ļaudis tic, ka] izsalkušo spoku mēnesī, īpaši pilnmēness naktī, izveidojas spēcīga saikne starp mirušajiem un dzīvajiem, tāpēc ir ļoti svarīgi darīt visu, lai pielabinātu mirušos un godinātu senčus.” (Celebrating Life Customs Around the World — From Baby Showers to Funerals.)

    •  Čusoks. Kā teikts kādā grāmatā par korejiešu tradīcijām, šajos svētkos ”mirušo dvēselēm tiek ziedots ēdiens un vīns”. Šie ziedojumi atspoguļo ”ticību tam, ka dvēsele turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves”. (The Korean Tradition of Religion, Society, and Ethics.)

     Svētki, kas ir saistīti ar okultismu. Bībelē teikts: ”Lai jūsu vidū nav.. neviena zīlnieka, zintnieka, neviena, kas pareģo pēc zīmēm, bur, uzliek lāstus, vēršas pie garu izsaucējiem vai gaišreģiem, un neviena, kas izvaicā mirušos. Ikviens, kas to dara, ir pretīgs Jehovam.” (5. Mozus 18:10—12.) Lai nekādā veidā neiesaistītos okultismā, arī astroloģijā, kas ir viens no nākotnes pareģošanas veidiem, Jehovas liecinieki nesvin Helovīnu un tālāk minētos svētkus.

    •  Singāļu un tamilu Jaunais gads. ”Pie tradicionālajiem rituāliem, kas saistīti ar šīm svinībām, pieder dažādas darbības, kuras ir jāveic noteiktā laikā, kas, saskaņā ar astroloģiskiem aprēķiniem, tiek uzskatīts par īpaši labvēlīgu.” (Encyclopedia of Sri Lanka.)

    •  Songkrans. Šo Āzijas svētku nosaukums ”ir cēlies no sanskrita vārda.., kas nozīmē ”pāreja” vai ”izmaiņa”, un [tajos] tiek atzīmēta Saules pāreja Auna zvaigznājā”. (Food, Feasts, and Faith — An Encyclopedia of Food Culture in World Religions.)

     Svētki, kuri saistīti ar Mozus bauslību, kas vairs nav spēkā, kopš ir nests Jēzus upuris. Bībelē rakstīts: ”Kristus ir bauslības gals.” (Romiešiem 10:4.) Senajiem izraēliešiem dotās Mozus bauslības principi kristiešiem joprojām ir noderīgi. Tomēr viņi nesvin bauslībā noteiktos svētkus. Daļa no tiem norādīja uz Mesiju, taču kristieši tic, ka Mesija jau ir ieradies. ”Tas viss bija nākamo lietu ēna,” teikts Bībelē, ”bet šo lietu īstā būtība ir Kristus.” (Kolosiešiem 2:17.) Šo iemeslu dēļ, kā arī tāpēc, ka vairākos svētkos, kas tika svinēti tolaik, kad bija spēkā Mozus bauslība, ar laiku ir iezagušās nebībeliskas tradīcijas, Jehovas liecinieki nesvin tālāk minētos svētkus.

    •  Hanuka. Šajos svētkos tiek pieminēta Jeruzālemes tempļa atkārtota iesvētīšana. Taču Bībelē teikts, ka Jēzus ir kļuvis par augsto priesteri ”lielākajā un pilnīgākajā teltī [jeb templī], kas nav rokām celta, tas ir, nepieder pie zemes”. (Ebrejiem 9:11.) Kristieši tic, ka šis garīgais templis ir aizstājis rokām celto templi, kas atradās Jeruzālemē.

    •  Roš Hašana. Gada pirmā diena pēc ebreju kalendāra jeb ebreju Jaunais gads. Senatnē šo svētku laikā Dievam tika nesti īpaši upuri. (4. Mozus 29:1—6.) Taču Mesija, Jēzus Kristus, ”izbeidza upurus un ziedojumus”, tāpēc mūsdienās Dieva acīs tiem vairs nav nekādas nozīmes. (Daniēla 9:26, 27.)

  •   Vai svētki atbalsta sadarbību starp reliģijām?

     Bībeles princips: ”Kas ticīgajam kopīgs ar neticīgo? Kā gan Dieva templis sader ar elkiem?” (2. Korintiešiem 6:15—17.)

     Jehovas liecinieki cenšas dzīvot mierā ar visiem un ciena katra tiesības pašam izlemt, kam viņš grib ticēt. Tomēr viņi nepiedalās svētkos, kas atbalsta sadarbību starp dažādām reliģijām. Tālāk ir minēti daži piemēri.

     Svētki par godu reliģiskajiem vadītājiem un pasākumi, kuru mērķis ir apvienot dažādu ticību pārstāvjus. Kad senatnē Dievs atveda savu tautu uz zemi, kuras iedzīvotāji pielūdza citus dievus, viņš tiem teica: ”Neslēdziet nekādas vienošanās ne ar viņiem, ne ar viņu dieviem. [..] Ja jūs kalposiet viņu dieviem, tie jums kļūs par slazdu.” (2. Mozus 23:32, 33.) Tāpēc Jehovas liecinieki nepiedalās tālāk minētajos svētkos.

    •  Loi Kratongs. Šajos taizemiešu svētkos ”cilvēki no lapām veido kausiņus, ievieto tajos sveces vai vīraka kociņus un palaiž kausiņus ūdenī. Tiek uzskatīts, ka šādas laiviņas aiznes prom nelaimi. Šajos svētkos tiek godināts Budas svētais pēdas nospiedums.” (Encyclopedia of Buddhism.)

    •  Nožēlas diena. Papua Jaungvinejas laikrakstā The National bija citēti kāda augsta valsts ierēdņa vārdi, kurš izteicās, ka šī pasākuma dalībniekus ”vieno kristīgās ticības pamatvērtības”. Viņš piebilda, ka šī diena ”valstī stiprina kristīgos principus”.

    •  Vesaks. ”Svētākā no budistu svētajām dienām, kurā tiek svinēta Budas dzimšana, apskaidrības sasniegšana un nāve jeb ieiešana nirvānā.” (Holidays, Festivals, and Celebrations of the World Dictionary.)

      Vesaks

     Svētki, kas saistīti ar reliģiskām tradīcijām, kuras nebalstās uz Bībeli. Jēzus teica reliģiskajiem vadītājiem: ”Jūs esat atcēluši Dieva vārdus savu paražu dēļ.” Viņš uzsvēra, ka šie cilvēki pielūdz Dievu veltīgi, ”jo viņu mācības ir tikai cilvēku izdomāti likumi”. (Mateja 15:6, 9.) Jehovas liecinieki uztver šo brīdinājumu ļoti nopietni, tāpēc viņi nesvin daudzus reliģiskus svētkus.

    •  Zvaigznes diena (Epifānija, Kunga parādīšanās svētki, Trejkungu diena, Triju ķēniņu diena). Šos svētkus svin, pieminot astrologu ierašanos apciemot jaundzimušo Jēzu vai Jēzus kristīšanu. Būtībā to pamatā ir ””kristianizēti” pagāniski pavasara svētki, kuros tika godināti upju un strautu dievi”. (The Christmas Encyclopedia.) Līdzīgi svētki, kurus svin Etiopijā, ir Timkats, kas ”dziļi sakņojas senās tradīcijās”. (Encyclopedia of Society and Culture in the Ancient World.)

    •  Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Šie svētki ir saistīti ar pārliecību, ka Jēzus māte Marija savā fiziskajā ķermenī tika uzņemta debesīs. ”Agrīnajai baznīcai šis uzskats bija svešs, un Svētajos Rakstos tas nav pieminēts.” (Religion and Society — Encyclopedia of Fundamentalism.)

    •  Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki. ”Svētajos Rakstos nav konkrētu norāžu, kas apstiprinātu [Marijas] bezvainīgo ieņemšanu.. [Šī mācība] ir secinājums, ko pieņēmusi Baznīca.” (New Catholic Encyclopedia.)

    •  Lielais gavēnis. Saskaņā ar katoļu enciklopēdiju New Catholic Encyclopedia, šis nožēlas un gavēņa laiks tika ieviests ceturtajā gadsimtā — vairāk nekā 200 gadu pēc Bībeles pabeigšanas. Par tradīciju Lielā gavēņa pirmajā dienā, ko sauc par Pelnu dienu jeb Pelnu trešdienu, ar pelniem uzvilkt ticīgajiem uz pieres krustu minētajā enciklopēdijā teikts: ”[Tā] kļuva vispārpieņemta kopš Benevento sinodes 1091. gadā.”

    •  Meskels (Maskals). Šajos etiopiešu svētkos, ”kurinot ugunskurus un dejojot ap tiem, tiek svinēta patiesā krusta (tā, pie kura mira Kristus) atrašana”. (Encyclopedia of Society and Culture in the Medieval World.) Taču Jehovas liecinieki neizmanto krustu Dieva pielūgsmē.

  •   Vai svētkos tiek slavināts kāds cilvēks, organizācija vai nacionālais simbols?

     Bībeles princips: ”Jehova saka tā: ”Nolādēts, kurš paļaujas uz cilvēkiem un cer uz cilvēku spēku un kura sirds novēršas no Jehovas.”” (Jeremijas 17:5.)

     Kaut arī Jehovas liecinieki ciena citus cilvēkus un pat lūdz par tiem, viņi nepiedalās tādos pasākumos un svētkos kā tālāk minētie.

     Svētki par godu valstu vadītājiem un citiem ievērojamiem cilvēkiem. Bībelē teikts: ”Nepaļaujieties uz cilvēku, kas dzīvo vien tikmēr, kamēr elpa viņa nāsīs! Vai tad viņš ir kā vērts?” (Jesajas 2:22.) Tāpēc Jehovas liecinieki nesvin, piemēram, valdnieku dzimšanas dienas.

     Svētki par godu valsts karogam. Jehovas liecinieki neatzīmē Valsts karoga dienu, jo Bībelē ir teikts: ”Sargieties no elkiem!” (1. Jāņa 5:21.) Mūsdienās daudzi neuzskata karogu par elku jeb pielūgsmes objektu. Taču vēsturnieks Kārltons Heiss atzina: ”Nacionālisma galvenais ticības simbols un pielūgsmes objekts ir karogs.”

     Svētki par godu svētajiem. Kas notika, kad kāds dievbijīgs cilvēks, vārdā Kornēlijs, nometās ceļos apustuļa Pētera priekšā, lai viņu godinātu? Bībelē teikts: ”Pēteris piecēla Kornēliju kājās, teikdams: ”Celies! Arī es esmu tikai cilvēks.”” (Apustuļu darbi 10:25, 26.) Ne Pēteris, ne pārējie apustuļi neļāva cilvēkiem viņus slavināt un parādīt viņiem īpašu godu, tāpēc Jehovas liecinieki nepiedalās tālāk minētajos svētkos, kuros tiek godināti tie, kas tiek dēvēti par svētajiem.

    •  Visu svēto diena. ”Svētki par godu visiem svētajiem.. Šo svētku izcelsme nav precīzi zināma.” (New Catholic Encyclopedia.)

    •  Gvadalupes Dievmātes svētki. Tie ir svētki par godu ”Meksikas svētajai aizbildnei”, par kuru tiek atzīta Jēzus māte Marija. Tiek uzskatīts, ka 1531. gadā viņa brīnumainā veidā parādījās kādam zemniekam. (The Greenwood Encyclopedia of Latino Literature.)

      Gvadalupes Dievmātes svētki

    •  Vārda diena. Par šo svētku saknēm kādā avotā teikts: ”Vārda diena ir svētki par godu svētajam, kura vārdā bērns nosaukts kristīšanas vai iesvētīšanas dienā.” Tajā arī piebilsts, ka šīm svinībām ”ir spēcīgs reliģisks zemteksts”. (Celebrating Life Customs Around the World — From Baby Showers to Funerals.)

     Svētki, kas saistīti ar politiskām vai sociālām kustībām. ”Labāk ir patverties pie Jehovas nekā paļauties uz cilvēkiem!” teikts Bībelē. (Psalms 118:8, 9.) Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka pasaules problēmas atrisinās Dievs, nevis cilvēki, tāpēc viņi nesvin Starptautisko jauniešu dienu un Starptautisko sieviešu dienu, kas ir saistītas ar politiskām vai sociālām kustībām. Tā paša iemesla dēļ viņi nepiedalās Emancipācijas dienas pasākumos (tie ir svētki, kuros tiek pieminēta vergu brīvlaišana) un līdzīgos svētkos. Jehovas liecinieki paļaujas, ka visas problēmas, ko rada rasisms un nevienlīdzība, atrisinās Dieva valstība. (Romiešiem 2:11; 8:21.)

  •   Vai attiecīgie svētki paaugstina kādu tautu vai etnisko grupu pār citām?

     Bībeles princips: ”Dievs nešķiro cilvēkus, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas pareizi.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

     Kaut arī daudzi Jehovas liecinieki ļoti mīl savu dzimto zemi, viņi nepiedalās svētkos, kuros kāda nācija, tauta vai etniskā grupa tiek izcelta pāri citām, kā tas notiek tālāk minētajos piemēros.

     Pasākumi par godu bruņotajiem spēkiem. Jēzus neatbalstīja karus. Gluži otrādi, viņš saviem sekotājiem teica: ”Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5:44.) Tāpēc Jehovas liecinieki nesvin svētkus, kuros tiek godināti karavīri. Tālāk ir minēti daži no šādiem svētkiem.

    •  Lāčplēša diena. ”Par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas diena, kas īpaši atzīmē Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku.” (Latvijas Nacionālā enciklopēdija.)

    •  Veterānu diena (Atceres diena, Atceres svētdiena, Piemiņas diena). Šajos svētkos tiek godināti ”bruņoto spēku veterāni un visi, kas krituši valsts karos”. (Encyclopædia Britannica.)

     Svētki par godu neatkarības iegūšanai vai citiem svarīgiem notikumiem valsts vēsturē. Jēzus teica par saviem sekotājiem: ”Viņi nepieder pie pasaules, tāpat kā es nepiederu pie pasaules.” (Jāņa 17:16.) Kaut arī Jehovas liecinieki labprāt apgūst savas valsts vēsturi, viņi nepiedalās tālāk minētajos svētkos.

    •  Austrālijas diena. Šajos svētkos tiek pieminēta ”diena, kad 1788. gadā britu karavīri pacēla savu karogu un pasludināja Austrāliju par jaunu koloniju”. (Worldmark Encyclopedia of Cultures and Daily Life.)

    •  Gaja Foksa diena. Šo dienu ļaudis svin, ”pieminot Gaja Foksa un viņa biedru, katoļu sazvērnieku, neveiksmīgo mēģinājumu 1605. gadā uzspridzināt karali Džeimsu I un [Anglijas] parlamentu”. (A Dictionary of English Folklore.)

    •  Neatkarības diena. Daudzās valstīs tiek svinēti šādi gadskārtēji svētki par godu svarīgam notikumam, kas iezīmē valstiskās neatkarības iegūšanu.

  •   Vai svētkiem ir raksturīga nepiedienīga uzvedība?

     Bībeles princips: ”Pietiek jau, ka agrāk jūs esat rīkojušies pēc pasaulīgu cilvēku prāta, nododamies bezkaunīgai grēkošanai, nevaldāmām iekārēm, pārmērīgai dzeršanai, neprātīgai uzdzīvei, kopīgām iedzeršanām un riebīgai elkdievībai.” (1. Pētera 4:3.)

     Ņemot vērā šo principu, Jehovas liecinieki nepiedalās svētkos, kuriem ir raksturīga piedzeršanās un uzdzīve. Jehovas liecinieki labprāt pavada laiku ar draugiem, bet, ja viņi lieto alkoholu, tad tikai mērenā daudzumā. Viņi cenšas pēc labākās sirdsapziņas sekot Bībeles padomam: ”Vai ēdat vai dzerat, vai darāt kaut ko citu, visu dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:31.)

     Tāpēc Jehovas liecinieki nepiedalās karnevālos un tamlīdzīgos svētkos, kuros daudzi nododas trakulīgai un nepiedienīgai uzvedībai, kas Bībelē ir nosodīta. Starp tiem ir ebreju svētki Pūrīms (Purims). Kaut arī no seniem laikiem šajos svētkos tiek pieminēta ebreju tautas izglābšanās no bojāejas piektajā gadsimtā p.m.ē., mūsdienās tos pamatoti var nosaukt par ”Mardi Gras karnevāla ebreju versiju”, teikts kādā jūdaisma tradīcijām un rituāliem veltītā grāmatā. Tajā minēts, ka daudziem šie svētki nozīmē ”pārģērbšanos karnevāla tērpos (nereti vīrieši pārģērbjas par sievietēm), ālēšanos, piedzeršanos un pamatīgu trokšņošanu”. (Essential Judaism.)

 Vai tas, ka Jehovas liecinieki nesvin noteiktus svētkus, nozīmē, ka viņi nemīl savus tuviniekus?

 Nē, tas to nenozīmē. Bībele māca mīlēt un cienīt savus ģimenes locekļus neatkarīgi no viņu ticības. (1. Pētera 3:1, 2, 7.) Protams, kad Jehovas liecinieks pārtrauc piedalīties kādos svētkos, viņa tuvinieki var justies aizvainoti, sāpināti vai pat nodoti. Ņemot vērā radinieku jūtas, Jehovas liecinieki cenšas apliecināt viņiem savu mīlestību, taktiski paskaidrot sava lēmuma iemeslus, kā arī apciemot viņus citā laikā.

 Vai Jehovas liecinieki aizliedz citiem svinēt kādus svētkus?

 Nē. Viņi atzīst, ka ikvienam ir tiesības pašam pieņemt lēmumus. (Jozuas 24:15.) Jehovas liecinieki ”godā visdažādākos cilvēkus”, lai kādi būtu viņu reliģiskie uzskati. (1. Pētera 2:17.)

a Šajā rakstā nav uzskaitīti visi svētki, kurus Jehovas liecinieki nesvin, kā arī nav minēti visi Bībeles principi, kas var attiekties uz šo jomu.

b Mūsdienās daudzās zemēs Maija svētki galvenokārt ir zināmi kā Darba svētki. Tomēr šo svētku izcelsme ir meklējama jau senajā Romā. Vairāk par šiem svētkiem var lasīt rakstā ”Maija svētki. Ko tie nozīmē jums?”, kas publicēts 2005. gada 22. aprīļa Atmostieties!, 12.—14. lpp.

c Mithra, Mithraism, Christmas Day & Yalda, K. E. Edaldžī (Eduljee), 31.—33. lpp.